Reinis Bērziņš – par olimpiādes debitanta pieredzi

Olimpiāde pamazām tuvojas izskaņai, un mājās no Pekinas pārrodas arī mūsu olimpieši. Šorttrekists Reinis Bērziņš pirms atgriešanās savā pēdējo divu gadu treniņvietā Nīderlandē šīs nedēļas sākumā paspējis pabūt arī mājās Ozolniekos un uzkāpt uz slidām Jelgavas Ledus hallē, lai padarbotos kopā ar sporta skolas Šorttreka nodaļas audzēkņiem.
Sportista ilggadējā trenere Evita Krievāne, kas bija līdzās arī Pekinā, tikmēr intervijā TV Sporta studijā jau veltījusi atzinīgus vārdus par sava aizbilstamā iekļūšanu 1500 metru distances B finālā un izcīnīto 15. vietu, kas debitantam ir labs sasniegums.
Ne tik pozitīvs, vismaz tūlīt pēc starta, bijis pats sportists. “Jautāju, vai iesi tagad atsildīties. Nē, iešu gatavoties nākamajai olimpiādei!” Reiņa pēcstarta emocijas atklāj trenere, un sarunā ar “Ziņām” pirms treniņa Jelgavas hallē viņš šo pirmo pasprukušo teikumu arī apstiprina. Emociju pārpilns, neapšaubāmi, bijis viss Pekinā aizvadītais laiks.
– Pirmās izjūtas, ka patiesi esi olimpiādē, droši vien saistās ar atklāšanas ceremoniju. Vari tās kaut nedaudz aprakstīt?
Pirmās emocijas laikam bija, jau ierodoties olimpiskajā ciematā, kur katrai valstij sava ēka, katram atlētam sava istabiņa, tajā viss sadzīvei nepieciešamais un arī olimpiskie suvenīri… Nākamais piedzīvojums, protams, spēļu atklāšanas ceremonijā, un šīs emocijas laikam pat vārdos nevarēšu aprakstīt.
– Šajā ziņā kā debitants varbūt biji pat ieguvējs, jo vairākkārtējiem olimpiešiem šo kovida nosacījumiem pārpilno laiku bija ar ko salīdzināt. Vai neizjuti stingrās sanitāri epidemioloģiskās prasības kā apgrūtinājumu?