Rūpība un cieņa pret katru skolnieku

Gatis Priekulis sarunā ar “Zemgales Ziņām” dalās pārdomās par citu ģitāristu veidotiem taustāmiem un virtuāliem mācību līdzekļiem, stāsta par to, kā viņš praktizē ģitāras apmācību ar saviem audzēkņiem, ieskicē pārdomas par populārām “jūtūberēm” un atminas tos instrumentālistus, kuri viņu iedvesmoja pirmo reizi paņemt rokās ģitāru.
– Kurus no pašmāju ģitāristiem uzskati par labākajiem sava amata pratējiem? Kāpēc tieši šos instrumentālistus?
Man nesanāk daudz laika sekot līdzi jaunumiem, un droši vien no jaunās paaudzes ir ļoti daudz labu ģitāristu, kuri savās aprindās zināmi, bet es viņus diemžēl nepazīstu. No tiem, ko zinu, pirmie nāk prātā Mārcis Auziņš un Kaspars Zemītis. Auziņš, manuprāt, patlaban ir viens no pamanāmākajiem ģitāristiem Latvijā un aktīvi popularizē ģitāru un ģitārspēli. Turklāt dara to ļoti daudzveidīgi gan dažādos sastāvos, gan arī kā solo mākslinieks. Mārcis ir viens no tiem retajiem, kurš patiešām spēj izpausties spilgti, daudzveidīgi muzikāli baudāmi. Zemītis savukārt ir viens no labākajiem klasiskās ģitāras virtuoziem, apveltīts ar dziļi emocionālu, izjustu un vienlaikus lietišķu, vienkāršu džeza un populārās mūzikas ģitārspēli.
– Tu darbojies arī kā producents un esi strādājis pie vairākiem elektroniskās mūzikas trio “STandART” albumiem. Kā sākās šī auglīgā sadarbība, un kādi ir tās ilglaicīgā turpinājuma iemesli?