Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Šajā medību sezonā medīt lūšus nebūs atļauts (papildināta)

Valsts meža dienests 2021./2022. gada medību sezonā nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un neizsniegs lūšu medību atļaujas.

Valsts meža dienests 2021./2022. gada medību sezonā nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un neizsniegs lūšu medību atļaujas. Šāds lēmums saistīts ar lūša kā medījamas sugas statusa maiņu, informē Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valsts meža dienests (VMD) ir medības uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir arī limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšana. Medību noteikumi noteic, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru medību sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

Ņemot vērā, ka ir paredzēts veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, kas Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) noteiks kā īpaši aizsargājamu sugu, VMD pieņēmis lēmumu šajā medību sezonā nenoteikt pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu, un līdz ar to arī neizsniegt lūšu medību atļaujas.

Lēmums pieņemts pēc sarunas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021./2022. gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija virza grozījumus, lai iekļautu lūsi īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un pēc šādu grozījumu pieņemšanas medīt nevarēs. “Līdz ar to atbalstām Valsts meža dienesta lēmumu,” piebilda ministrijā.

Maijā Saeima pēc ilgām debatēm nolēma iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu nodot tālākai skatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters iepriekš pauda viedokli, ka lūšu medībām neesot neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pamatojuma. Viņaprāt, VMD nepareizi skaita esošos dzīvniekus, kā rezultātā tiek atļauts nomedīt līdz pat 40% no sugas īpatņu skaita.

Vinters aplēsis, ka 2019.gadā Latvijā tika nogalināti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, kamēr no visiem Eiropas lūšiem Latvijā to esot mazāk par 10%. Tāpat iniciatīvas autors minēja, ka Latvijā tiek atļauts medīt lūšu mātes un lūšu kaķēnus, kas esot stingri aizliegts pēc Eiropas Savienības direktīvām.

Tikmēr biedrības “Latvijas mednieku savienība” priekšsēdētājs Jānis Baumanis toreiz teica, ka iniciatīvas iesniedzēji apšauba VMD rīcībā esošos datus, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. “Dati tiek apšaubīti, pretī neko neliekot. Tikai pasakot, ka dati ir falsificēti, jo tie nav izdevīgi datu iesniedzējiem,” pauda Baumanis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš teica, ka medības līdz šim nav bijis serviss, kur mednieki medī, tikai balstoties uz to, ka ļauts medīt tos dzīvniekus, kuri traucē. Tad medības būtu pielīdzināmas kaitēkļu apkarošanai, par ko medniekiem būtu jāsaņem samaksa, uzskata Baumanis.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.