Stājas spēkā regulējums par bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām saņemt dzīvojamo telpu

Arī sociālā dzīvojamā māja varēs būt pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām vai ģimenēm, kas atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi.

Šodien stājas spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nosaka bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības saņemt dzīvojamo telpu.

Opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S) iepriekš atzīmēja, ka jaunais likums kļūs par vienu no pamatdokumentiem valsts un pašvaldības politikas izstrādē turpmākajos gados. Pieņemtās izmaiņas risināšot svarīgākos jautājumus saistībā ar tiesībām Latvijas iedzīvotājiem uz mājokli un palīdzību no valsts un pašvaldību puses.

Saeima lēmusi, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz personas iesniegumu. Likumā noteikto palīdzību bez vecāku gādības palicis bērns ir tiesīgs prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Noteikts, ka personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, ir personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, ja tās ir maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, kā arī, ja tās ir maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti.

Tāpat pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, kā arī politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas. Pirmām kārtām atbalstāmas arī ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

Tāpat noteikts, ka palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot gadījumos, kas saistīti ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem, maznodrošinātām personām, kā arī gadījumos, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.

Likums arī papildināts ar normu, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

Noteikts, ka pašvaldības dome ir tiesīga lemt par tai piederošas neizīrētas dzīvojamās telpas nodošanu atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā, ja šī telpa nav nepieciešama palīdzības sniegšanai nevienai no pašvaldības domes saistošajos noteikumos paredzētajām personu kategorijām. Ja pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu atsavināt tai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu, šī dzīvojamā telpa būs jāizslēdz no neizīrēto dzīvojamo telpu saraksta.

Likums arī papildināts ar nodaļu par sociālo dzīvokļu izīrēšanu. Noteikts, ka sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu noteikts tāds statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi.

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izpratnē sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis vai atsevišķa dzīvojamā telpa, kurai pašvaldība noteikusi sociālo statusu.

Arī sociālā dzīvojamā māja varēs būt pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām vai ģimenēm, kas atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi.

Noteikts, ka dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt maznodrošināta persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja viņš nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām jeb atzīta par lietošanai nederīgu. Tāpat tiesības būs atsevišķi dzīvojošai personai ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai un ģimenei, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Īrēt sociālo dzīvokli varēs arī persona, kura būs izstājusies no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi.

Sociālo dzīvokli nodos personas lietošanā, noslēdzot sociālā dzīvokļa īres līgumu. To noslēgs uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Sociālā dzīvokļa īres maksu noteiks attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija.

Šie bija vieni no likuma grozījumiem, ko sāka izskatīt iepriekšējais Saeimas sasaukums, un, sākoties pilnvaru termiņam 13.Saeimai, tā izvēlējās turpināt to izskatīt.

Foto: no Jelgavas pašvaldības arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.