Ingrida Neusa Luca
Latvijas Poļu savienībai (LPS) 2022. gadā apritēja 100 gadu. Oficiāli tā dibināta 1922. gada 6. augustā Daugavpilī. LPS Jelgavas nodaļa pēc 50 gadu pārtraukuma atjaunota 1989. gadā, un to vadītāji bijuši Jadviga Radziņa, Felicija Visocka, Valentīna Albrehta un šobrīd – Marija Kudrjavceva.
Biedrības galvenie mērķi ir atbalstīt poļu kultūras, valodas un tradīciju izkopšanu, kā arī veicināt poļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tāpat kopā tiek svinēti Ziemassvētki, Lieldienas un citi svētki, kā arī atzīmētas biedrības dalībnieku apaļās jubilejas.
1991. gadā biedrība noslēdza sadarbības līgumu ar Polijas pilsētu Belostoku, savukārt Jelgava ar šo pilsētu sadraudzības līgumu apstiprināja 1994. gadā. Pašlaik LPS Jelgavas nodaļā reģistrējušies 69 biedri, taču aktīvi biedrības pasākumos iesaistās aptuveni 30.
Poļu kultūras dienas Jelgavā
Novembris ir Latvijas un Polijas valstiskuma mēnesis. Polija savu neatkarību atkal pasludināja 1918. gada 11. novembrī. Katru gadu šajā laikā LPS Jelgavas nodaļa rīko Poļu kultūras dienas. Pērn viesos ieradās arī Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.
Neatņemama Poļu kultūras dienu sastāvdaļa ir svinīgais dievkalpojums Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālē un koncerts, kurā piedalās kolektīvi no Latvijas un Polijas. Pērnā gadā novembrī Jelgavā koncertēja Rīgas Poļu kultūras centra koris “Polonez” un Jelgavas senioru ansamblis “Vīzija”.
Kā “Zemgales Ziņām” pastāstīja LPS Jelgavas nodaļas valdes loceklis Edmunds Misevičs: “Šajos svētkos gan esam iepazīstinājuši jelgavniekus ar poļu nacionālo virtuvi, gan rīkojuši dažādas izstādes par poļiem un svarīgiem notikumiem.”
E.Misevičs atceras: “Pēc Polijas iniciatīvas valstīs, kurās dzīvo poļi, vairāk nekā pirms desmit gadiem tika iestādīti ozoli, tā izrādot godu katram 1940. gadā Katiņas mežā nošautajam poļu virsniekam. Tajā laikā Poļu kultūras dienu ietvaros Jelgavā, Svētbirzē, atklāja piemiņas plāksni Katiņas upuriem un iestādīja piecus piemiņas ozolus, katram kokam dodot līdzi sertifikātu, kurā minēts bojāgājušā virsnieka vārds un dzīves gājums.”
LPS Jelgavas nodaļa piedalās arī pilsētas svētku gājienā un pašos svētkos, iepazīstinot jelgavniekus ar poļu tradīcijām un nacionālajiem ēdieniem. Ar aktīvu dalību tiek atbalstīts arī pilsētā rīkotais mazākumtautību festivāls, kur ar dejām un dziesmām uzstājas dažādu tautību pārstāvji.
Dinamiska spēle – ringo
LPS Jelgavas nodaļa jau trešo gadu augusta sākumā organizē ringo spēles turnīrus. Šī spēle Polijā ir ieguvusi lielu popularitāti. Parasti pasākums notiek Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta laukumā, un tam var pieteikties jebkurš interesents arī bez priekšzināšanām. Citur Latvijā šī spēle netiek spēlēta.
Ringo radīja slavens poļu paukotājs Vlodzimežs Stšiževskis. Viņa doma bija, ka tas kļūs par Polijas nacionālo sporta veidu. Pēc paukotāja karjeras beigšanas viņš apkopoja šīs spēles noteikumus un visu mūžu veltīja tās popularizēšanai.
Ringo var spēlēt gan individuāli, gan komandās. Individuālajām spēlēm laukums ir 7×7 metri, bet komandām – 9×9 metri. Komandas var būt jauktas – sieviešu, vīriešu. Ringo ir viegls un mīksts gumijas riņķis 17 centimetru diametrā. Spēles būtība – ar vienu roku riņķis jāpārmet pāri tīklam, bet pretiniekam tas arī ar vienu roku ir jānotver. Ja ringo nenotver, tad metējs iegūst punktus. Pretiniekam ar to roku, ar kuru viņš ringo noķēris, tas nekavējoties jāmet atpakaļ. Tā ir dinamiska spēle – tur nedrīkst stāvēt un gaidīt. Līdzīgi kā volejbolā pie noteikta punktu skaita spēlētāji mainās laukuma pusēm. Galvenais – ir jāatceras, ka drīkst mest un ķert tikai ar vienu roku. Tas piešķir spēlei noteiktu grūtības pakāpi.
Poļu valodas nodarbības
Poļu valodas klubs piedāvā iegūt poļu valodas pamatzināšanas, kā arī iepazīt poļu kultūru un tradīcijas. Tāpat tiek organizētas svētdienas skolas nodarbības. Aptuveni 20 bērnu un arī pieaugušo apgūst poļu valodu. Nodarbības notiek sestdienās pašvaldības iestādē “Sabiedriskais centrs”, un tās var apmeklēt ikviens, kuru interesē poļu valoda, ne tikai tie, kam poļu saknes. “Pirms pandēmijas mums bija bērnu vokālais ansamblis, kas savu darbību nav atsācis. Toties kopš janvāra atkal aktīvi muzicē pieaugušo poļu dziesmu ansamblis “Stokrotki”, kuru vada Edīte Bergmane. Ansambļa repertuārā iekļautas poļu un latviešu tautasdziesmas, kā arī patriotiskās un reliģiska satura dziesmas,” stāsta E.Misevičs un turpina: “Ja ir iespēja, uzņemam arī kolektīvus no citām Latvijas vietām, Lietuvas, Polijas. Dodamies ekskursijās uz Poliju un arī Latvijā, lai rastu poļu saknes dažādos Latvijas novados. Tā kā vairums poļu ir katoļi, esot citās valstīs, apmeklējam arī baznīcas un dievkalpojumus. Pasākumos un ekskursijās vienmēr cenšamies savā starpā runāt tikai poļu valodā. Atbalstu šīm aktivitātēm pārsvarā sniedz Polijas vēstniecība Latvijā un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.”
Lai motivētu jauniešus iesaistīties biedrības dzīvē, vairākus gadus Zaļeniekos tika organizēta parafiāde poļu izcelsmes bērniem no Latvijas un Polijas. Parafiādes mērķis ir sniegt bērniem un jauniešiem vispusīgas attīstības iespējas caur reliģiju, kultūru un fiziskām aktivitātēm.
Apmeklējot LPS Jelgavas nodaļu, “Zemgales Ziņām” radās iespaids, ka šeit darbojas tiešām aktīvi cilvēki, savas zemes un kultūras patrioti. Rūpīgi tiek glabātas gadu laikā sakrājušās daudzās fotogrāfijas, plakāti, grāmatas par biedrības aktivitātēm. Šķiet, ka paši poļu biedrības dalībnieki ir apmierināti ar rīkotajiem svētkiem un pasākumiem. Protams, tāpat kā citās biedrībās bažas rada gados jaunu cilvēku intereses trūkums, kas aktualizē jautājumu par tālāko attīstību un sasniegtā uzturēšanu. Priecē, ka Polijas valdība atbalsta poļus citās valstīs, sniedzot visu veidu palīdzību. Piemēram, Polijas labdarības organizācijas katru gadu Ziemassvētkos sarūpē vecākajiem Jelgavas poļu biedrības pārstāvjiem svētku dāvanas.”
Poļu saknes Latvijā meklējamas vairāku gadsimtu garumā. Latvijas un Polijas saites veidojās 16. gadsimtā, kad sakarā ar apdraudējumu no Maskavas cara puses pēdējais Livonijas Zobenbrāļu ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps vērsās pēc aizstāvības pie Polijas karaļa Zigmunta Augusta, tad arī Latvijas vēsturē sākās poļu klātbūtne. Plaši pazīstamas ir tādas poļu dzimtas kā Plāteri, Zībergi, Manteifeļi vai Moli, kuru pagātne ir saistīta ar pašreizējo Latvijas teritoriju. Latvijā poļi dzīvo gan Daugavpilī, Rīgā un Jelgavā, gan arī Daugavpils, Krāslavas novadā, Kurzemē un citur. Pēc CSP datiem, Latvijā 2022. gadā dzīvoja 36 276 tūkstoši poļu (Jelgavā un novadā – ap 900), kas ir apmēram 1,9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
FOTO: POLIJAS valsts karoga svētki 2022. gadā.
FOTO NO EDMUNDA MISEVIČA PERSONĪGĀ ALBUMA
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”
#SIF_MAF2022
Reklāma