Ukraiņi vēlas strādāt un atbalstīt cīnītājus dzimtenē

“Jo dienas, jo grūtāk,” “Ziņām” teica Zaļeniekos satiktā kundze, viena no vairāk nekā piecdesmit Ukrainas pilsoņiem, kas, meklējot patvērumu no kara, pirms trim četrām nedēļām tika ievesti Latvijā un izmitināti Zaļenieku Komerciālas un amatniecības vidusskolas kopmītnēs. Zaļenieku kultūras nama vadītājs Māris Zabarovskis stāsta, ka patvēruma meklētāju skaits daudz nemainās. Viena ģimene ir izlidojusi uz tālāku patvēruma vietu Beļģijā, tomēr vairums ir un paliek tepat Zaļeniekos.
“Mēs esam pateicīgi Latvijai un īpaši Zaļenieku ļaudīm par mums sniegto patvērumu. Esam siltumā, paēduši, te ir tīrs un mierīgi, mums ir pieejama sporta zāle,“ saviem trīspadsmit gadiem neparasti nopietni teic Marija no Žitomiras apgabala. Viņas māte Oksana piebilst, ka meita ir sava apgabala boksa čempione. Oksana uz Latviju ir atbraukusi ar pieciem bērniem. Trīs ir viņas pašas, divi – no brāļa ģimenes. Jaunākā Marija, četrpadsmitgadīgais Kirils, piecpadsmitgadīgā Angelīna. Sešpadsmitgadīgais Stepans, kas mācās par metinātāju, un 22 gadus vecā Jeļizaveta, jau diplomētā juriste, ir no Oksanas brāļa ģimenes. Viņu kaimiņiene friziere Alla, kas arī nāk no Žitomiras apgabala, teic, ka grib strādāt. “Mēs esam ar visnepieciešamāko apgādāti, taču mēs meklējam darbu, jo vēlamies paši sevi uzturēt. Es gan gribētu tādu darbu, kur var nopelnīt 700 eiro mēnesī.