Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Vanda svētkos būs lustīga

AR SAVU farmaceites pieredzi Vanda Švanka ieteic, kā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem rūpēties par vingrumu kājās.

Dobelniece Vanda Švanka atceras, ka Dziesmu svētku mazākumtautību kolektīvu koncertos Rīgā, Vērmaņdārzā, ir piedalījusies vismaz četras reizes. Jau gadus trīsdesmit viņa dzied Dobeles Vācu kultūras biedrības ansamblī “Die Lustigen” (“Tas lustīgais” – vācu val.). Tā dzīvespriecīgais repertuārs ir mainījies, mainījušās arī dziedātājas un ansambļa vadītājas, tagad to vada Sandra Bulmere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No pirmā sastāva

Vanda ir palikusi no ansambļa pirmā sastāva. Acīmredzami dziedāšana viņai palīdz uzturēt možumu un dzīvesprieku arī tagad – 84 gados. Dzīve tā ievirzījās, ka Vandai neiznāca dziedāt nevienā korī. Viņas dziedātājas mūžā ir bijuši vokālie, folkloras un visvairāk estrādes un vieglās mūzikas ansambļi. Taču viena no Vandas mīļākajām dziesmām ir “Gaismas pils.”, ko izpilda lielais Dziesmu svētku koris. “Tas tumšais tonis, ko vīru koru basi dzied par senatni, kas nogrimst… un tad laiki mainās, pasaule mainās un ceļas Gaismas pils… Pārdzīvojums ir tāds, ka asaras birst,” teic Vanda. Vecmāmiņa Jūlija ļoti daudz stāstījusi par savu jaunību Latgalē, Višķu muižā, par smago darbu, aušanu vakaros skalu gaismā. Un atmiņu tēli ceļas, kad skan “Gaismas pils”.

Mācās vokālu

Pēc Otrā pasaules kara Vandas māte ar četriem bērniem apmetās Dobelē. Sešpadsmit gadu vecumā meitene sāka darbu aptiekā un arī izmācījās par farmaceiti. Dziedāt viņai patika, un sanāca tā, ka Vanda drosmīgi sāka dziedāt Dobelē pirmajā restorānā. Savukārt Dobelē tukšā aptiekā Vandu savam priekam dziedot nejauši izdzirdēja mūzikas pedagogs Dreiblats. Viņš teicis: “Vanda, jāiet mācīties dziedāt!” Tomēr pēc vidusskolas aizgājusi uz Rīgas 1. medicīnas skolu, kur trijos gados izmācījusies par farmaceiti. Profesionālas vokālās studijas Jelgavas Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes Valentīnas Butānes jau bija pēc farmaceites diploma iegūšanas. Nakti nodežurē aptiekā Dobelē, no rīta brauc uz mūzikas vidusskolu. Pārslodze. Vienu gadu viņa tā izturējusi. Taču tad mamma secinājusi: “Nav ko braukāt. Naudas tāpat trūkst.”

Jāparūpējas par kājām

Jelgavā Vanda atgriezās pēc gadiem pieciem – 1968. gadā kā Jāņa Lejiņa vadītā estrādes ansambļa “Salve” soliste. Vēl aizvien viņa labprāt brauc uz Jelgavu, kur ir tik daudz skaistu atmiņu. Dziedāšana Vandai ir bijusi tuva visu dzīvi. Šovasar Rīgā Dziesmu svētku gājienā gan neiešot. Tas pēc astoņdesmit varot būt pārāk riskanti. Bet uz Vērmaņdārza skatuves Vanda gan domā kāpt no jauna.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar savu farmaceites pieredzi viņa ieteic, kā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem rūpēties par vingrumu kājās. Par to ir publicēti apmēram desmit tā saucamie zelta likumi, kā kājas vingrināt, ja ir lielāka pārslodze. Turklāt, ja svētku vai arī darba diena bijusi gara un nogurdinoša, tad vakarā kāju pēdas novietot augstāk, par 10–15 centimetriem paceļot gultas kājgali, vai arī nolikt pēdas uz spilvena, lai veicinātu venozo asiņu atteci. Vanda piebilst, ka tagad gan slodze uz kājām viņai ir mazāka nekā tad, kad strādāja aptiekā, tomēr atpūtai tas noder.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

#SIF_MAF2022

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.