Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Aptauja: Iedzīvotāji spētu atpazīt krāpnieciskus zvanus, taču teju puse neatpazīst viltus interneta veikalus

Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43% iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām.

Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43% iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām, liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja.

Kā apliecina aptauja, aptuveni katrs desmitais jeb 8% Latvijas iedzīvotājs kļūdaini uzskata, ka bankas pārstāvji klientam var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrēta telefona numura, bet vēl 15% norāda, ka viņiem neliktos aizdomīgi, ja Latvijā strādājošas bankas pārstāvji sāktu telefona sarunu krievu valodā.

Vienlaikus 97% Latvijas iedzīvotāju zina, ka bankas pārstāvji nevar lūgt klientam atklāt savu konta numuru un maksājuma kartes datus – kartes numuru un CVC kodu. Tāpat teju visi aptaujātie, saņemot telefona zvanu no viltus bankas pārstāvja, neatklātu savu interneta bankas pieejas paroli.

“Luminor” krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits atzīst, ka aptauja iezīmē pozitīvu tendenci – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju spētu atšķirt bankas pārstāvja telefona zvanu no krāpniecības mēģinājuma. Tomēr, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, arī krāpnieki kļūst aizvien radošāki, pielietojot arvien jaunus krāpniecības veidus. 

“Kad telefona zvana laikā saņemtā informācija skar paša finanses, ir grūti domāt kritiski, atpazīt krāpniecības mēģinājumu un izbeigt sarunu. Visbiežāk krāpnieku nagos iekrīt krievu valodā runājošie un vecāka gadagājuma cilvēki un joprojām ik dienu krāpniekiem izdodas apkrāpt arvien jaunus Latvijas iedzīvotājus,” pauž Šmits. 

Viņš informē, ka šogad līdz oktobra beigām četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem izkrāpto līdzekļu apmērs ir sasniedzis 9,4 miljonus eiro, kas ir ievērojami vairāk, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pagājušajā gadā. Arī “Luminor” aptauja apliecina, ka katrs desmitais iedzīvotājs joprojām nezina, ka Latvijā reģistrētas bankas pārstāvji var zvanīt tikai no Latvijā reģistrēta numura un sākt sarunu tikai valsts valodā.

Pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpina attīstīt arī viltus interneta veikali. Aptauja liecina, ka 43% iedzīvotāju uzskata, ka interneta veikalos, kuru adrese sākas ar “http”, iepirkties ir droši. Kā norāda bankas eksperts, šāds apgalvojums ir nepatiess.

Šmits atzīst, ka aptauja iezīmē nedaudz satraucošāku ainu – teju puse respondentu nezina pamatnosacījumus drošas tīmekļa lapas atšķiršanai no viltus interneta veikaliem, riskējot nodot savus personas un bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. 

Šmits skaidro, ka drošu tīmekļa vietni var atpazīt pēc simbola “https”, kur uzmanība ir jāpievērš konkrēti S burtam, kas nozīmē “secure” jeb drošs. Tāpat uzmanība jāpievērš tam, kā beidzas tīmekļa vietnes adrese. Ja tajā ir dīvaini, līdz šim neredzēti domēna paplašinājumi vai, piemēram, vairāki punkti starp tiem, piemēram, “con.su.club.”, var diezgan droši apgalvot, ka tas ir viltus interneta veikals, skaidro Šmits.

Tāpat aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka var droši iepirkties veikalos, kuros nav citu lietotāju atsauksmju vai atsauksmes ir vienveidīgas, bet 5% būtu gatavi sūtīt savus kartes datus interneta veikala pārstāvim e-pastā, tādējādi riskējot nodot tos krāpnieku rīcībā. Arī šādi veikali, visbiežāk, nebūs īsti un cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem, norāda Šmits.

Viņš piebilst, ka viens no veidiem, kā krāpnieki piesaista potenciālā upura uzmanību, ir īpaši vilinošas atlaides interneta veikalos. Aicinot ātri izdarīt pirkumu, krāpnieki panāk to, ka pircējs aizmirst par drošību un pakļauj sevi ne tikai riskam nesaņemt pasūtīto preci vai pirkumu, bet arī kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri.

Aptauja veikta 2021.gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvia”, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.