Kalnciemā pārstrādā Latvijas vecos akumulatorus

Kopš 2023. gada aprīļa Kalnciemā darbojas akumulatoru pārstrādes rūpnīca “EcoLead”. Patlaban ražotne strādā ar apmēram pusi iespējamās jaudas, četrās maiņās nodarbinot 58 cilvēkus, kuri nodrošina rūpnīcas 24 stundu nepārtrauktu darbu ik diennakti. “Zemgales Ziņas” viesojās uzņēmumā, lai izzinātu, kas notiek ar mūsu auto akumulatoriem, kad tie vairs nedarbojas.

Speciālā aizsargtērpā

Virsjaka, halāts, gumijas cimdi, aizsargbrilles, ķivere, spēcīgas darbības respirators un ar speciālas ierīces palīdzību aizsargplēvē iekausēti apavi – bez visa šī “EcoLead” akumulatoru pārstrādes rūpnīcas cehos ieeja ir kategoriski liegta. Arī pašam ražotnes izpilddirektoram Kasparam Fogelmanim, kurš piekritis būt žurnālistes gids. Uzņēmuma cehu darbiniekiem ir vēl striktāki ģērbšanās noteikumi un obligāti jālieto specializēti tērpi, kuri ir liesmu slāpējoši, karstumu aizturoši un aizsargā no šķidra svina šļakatām. Obligāti viņiem ir arī speciālie apavi un sejas maskas, bet cehu personāla darba apģērbu mazgāšanu un ikdienas apkopi veic specializēts uzņēmums. Savukārt iznākot no ražošanas telpām, jāpastāv zem spēcīgas gaisa dušas un jāļauj īpašai ierīcei notīrīt apavus.

Akumulatoru ceļa noslēgums

Pēc atstāšanas autoservisā vai bīstamo atkritumu savākšanas punktos auto akumulatori nokļūst specializētajās pārstrādes rūpnīcās, kur otro dzīvi sāk to plastmasas un svina komponentes. Trešā akumulatoru sastāvdaļa ir elektrolīts – ūdens un sērskābes maisījums, kura vairs nefunkcionējošos akumulatoros ir ļoti maz, ne velti tos dēvē par sausiem.

Sakrauti paletēs cits virs cita un aptīti ar plēvi, gan vieglo, gan smago auto akumulatori no bīstamo atkritumu savākšanas uzņēmumiem tiek atvesti uz “EcoLead” rūpnīcu. Tur darbinieks pa vienam tos liek uz slīdošas lentes, kura virzās uz ļoti jaudīgu un skaļu smalcināšanas iekārtu. Smalki samalto akumulatoru masa nonāk slēgtā ūdens tvertnē, kur svins nogrimst, korpusu polipropilēna plastmasa uzpeld ūdens virspusē, bet elektrolīta šķidruma atlikums izšķīst. To sauc par flotācijas metodi. No šīs šķidrās masas atdala svinu un plastmasu, šķidrumam nonākot specifiskās, modernās, veselu rūpnīcas cehu aizņemošās attīrīšanas iekārtās, kurās ar vairākām metodēm, tostarp lielu daudzumu ģipša, skābes atlikumi tiek neitralizēti un ūdens pilnībā attīrīts, dodoties veikt to pašu darāmo atkal un atkal. Neitralizēšanas reakcijā izlietotais ģipsis savukārt vēlāk nonāk pie Latvijas celtniecības materiālu ražotājiem un no tiem jau mūsu pašu mājās – tas nekādi nav cilvēka veselībai kaitīgs.

VIENS NO sarežģīto ūdens attīrīšanas iekārtu uzraudzības un vadības blokiem.

Atdalīto plastmasu pārstrādes uzņēmums jauno akumulatoru ražotājiem pārdod bez īpašas apstrādes, vienkārši sasmalcinātu. Krietni sarežģītāk ir ar svinu, kurš nonāk trešajā ražotnes cehā. Tur atrodas arī nekad neatdziestoša, 300–330 grādu karsta, ar gāzi apkurināma rotācijas krāsns pirometalurģiskā procesa norisei – svina kausēšanai, sauktai arī par reducēšanu. Kad svins izkausēts, tas noslēgumā vēl tiek rafinēts (bagātināts), lai iegūtu nepieciešamās kvalitātes galaproduktu – rafinētu svinu vai svina sakausējumus. Rotācijas krāsns maksimālā jauda ir līdz 12 tonnām vienā kausēšanas ciklā, kura ilgums ir piecas līdz septiņas stundas.

Gan svins, gan sasmalcinātais akumulatoru korpusu polipropilēns noslēgumā nonāk jaunu akumulatoru ražošanas rūpnīcās Polijā, Skandināvijas valstīs, Vācijā un Čehijā.

Pastiprināti uzrauga drošību

Uzņēmuma “EcoLead” īpašniekiem, Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem, ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze metāllūžņu, bīstamo atkritumu savākšanā, transportēšanā un pārstrādē. Ideja par akumulatoru pārstrādes rūpnīcu ir sena, taču tagadējā uzņēmuma sākums rodams 2012. gadā, kad ļoti bēdīgā un vidi gan estētiski, gan ekoloģiski postošā stāvoklī iegādāta Kalnciema bijusī ķieģeļu rūpnīca. Ražotnes tapšanas procesā sastopoties ar ilgstošiem Kalnciema iedzīvotāju iebildumiem, Latvijā pirmā un vienīgā akumulatoru pārstrādes rūpnīca tika pabeigta un darbu uzsākt varēja 2023. gadā aprīlī. Tās tapšanā ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro, lielāko izmaksu daļu veidojot sarežģītām tehnoloģiskajām un apkārtējo vidi saudzējošām iekārtām.

Rūpnīcai izsniegta Valsts vides dienesta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kas apliecina atbilstību augstākajiem vietējiem un starptautiskajiem drošības un vides aizsardzības standartiem. Uzņēmumā uzstādītas jaunāko tehnoloģiju ūdens un gaisa attīrīšanas iekārtas un tiek īstenots regulārs monitorings. SIA “Eco-Lead” veic pastiprinātu savu skursteņu, lietusūdens tvertņu, gruntsūdeņu, Lielupes un Kalnciema karjera dīķu nogulšņu uzraudzību, kā arī gaisa kvalitātes kontroli Kalnciema dzīvojamā zonā, šos datus nododot Valsts vides dienesta pārraudzībā. Papildus vides monitoringam uzņēmuma automātiskā vadības un kontroles sistēma nepārtraukti uzrauga visu ražošanas procesu.

Turpinās darbinieku piesaiste

Latvijas nolietotie akumulatori tagad tiek pārstrādāti Kalnciemā, un, lai iegūtu otro dzīvi, tie vairs nav jāved uz ārzemēm kā agrāk. Patlaban uzņēmums “EcoLead” darbojas ar apmēram 50% jaudu no iespējamās, plānojot pāriet uz pilnu ražošanas apjomu apmēram šā gada vidū. Tad rūpnīca gadā varēs saražot aptuveni 15 tūkstošus tonnu svina jaunu auto akumulatoru tapšanai. “Daudzi mūsu darbinieki vēl tikai mācās, darbu veicot lēnāk, jo līdz šim tieši šādu pieredzi Latvijā iegūt nebija iespējams. Turpinām meklēt darbiniekus – mums vēl vajadzīgi ražošanas cehos strādājošie, mehāniķi un laboranti, un tieši daudzskaitlī, jo ražošana te noris nepārtraukti, maiņās,” stāsta uzņēmuma “EcoLead” izpilddirektors Kaspars Fogelmanis. Viņš piebilst, ka Kalnciemā ir daudz ražotņu un uzņēmēju konkurence par darbaspēku ir pamatīga, tikai aptuveni 40% no rūpnīcā strādājošajiem ir vietējie, pārējie uz darbu brauc no citurienes, arī Jelgavas, Tukuma, Rīgas un pat Saldus. Ražotnes vadītājs uzsver, ka “EcoLead” piedāvā saviem darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu, daļēju pusdienu kompensāciju, veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika, iespējama arī ceļa izdevumu segšana.

Ar laiku uzņēmums vēlas piesaistīt speciālistus arī no arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un tuvējiem tehnikumiem, koledžām, jau tagad dodoties uz mācību iestādēm un stāstot, kā īsti darbojas Latvijā vienīgā akumulatoru pārstrādes rūpnīca.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023