Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Latvijas Pašvaldību savienība iesaka nenoteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolā, jo šī izglītība ir obligāta

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) valsts ģimnāzijas saglabāt ne tikai valstspilsētās, kā to iecerējusi IZM, bet arī novadu centros, šodien, 10. martā, LPS valdes sēdē uzsvēra LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, informē aģentūra LETA.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LPS valdes sēdē Dundure pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar IZM šā gada 1.martā piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem, grupējot tos pa klašu grupām.

LPS vērš uzmanību uz to, ka pamatizglītība ir obligāta, tādēļ pamatizglītības pakāpē nevajadzētu noteikt obligāto minimālo skolēnu skaitu klasē vai klašu grupā, bet atstāt to pašvaldību kompetencē. Mācību procesu vajadzētu organizēt tā, lai nebūtu apvienotās klases, izņemot mūzikas, mākslas, sporta un dizaina mācību priekšmetus.

IZM piedāvā sākumskolai jeb 1.-6.klasēm atrasties tuvāk dzīvesvietai, taču bez apvienotajām klasēm. Rekomendēts, ka šajās klasēs vajadzētu būt vismaz desmit bērniem. Sākumskolas atrastos ne mazāk kā 20-25 kilometrus (km) no citas skolas. 7.-9.klases IZM plāno koncentrēt tuvāk administratīvajiem centriem vai arī pievienot tuvākajai vidusskolai ārpus administratīvā centra. Savukārt vidusskolu tīklu IZM rekomendē veidot bez pašvaldību robežām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

IZM pašvaldībām piedāvājusi valsts ģimnāzijas atstāt tikai valstspilsētās, katrā valstspilsētā pa vienai valsts ģimnāzijai, savukārt Rīgā tādas varētu būt trīs līdz piecas, kā arī noteikt prasību, ka tajās īsteno vismaz divus STEM padziļinātos kursus. Patlaban 31 izglītības iestādei ir valsts ģimnāzijas statuss. IZM piedāvājums nākotnē paredz tikai 12-14 valsts ģimnāzijas.

LPS uzsver, ka, lai novērstu depopulāciju skolu tīkla plānošanai jānotiek līdzsvarotas reģionālās attīstības kontekstā, un, ņemot vērā, novada teritorijā pašvaldības plānotos attīstības centrus.

Nepieciešama skaidra un vienota izpratne par to, kas ir kvalitatīva izglītība skolā – vērtējumu balstīt uz bērna individuālās izaugsmes mērījumu, uzsver Dundure.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LPS norāda, ka ir vajadzīga skaidra un vienota izpratne par iekļaujošu izglītību, veicot esošās situācijas analīzi. Nepieciešams mainīt atbalsta personāla slodzi pamatizglītības posmā, samērojot skolas atbalsta personāla slodzi pret profesionālo asociāciju rekomendēto.

Pirms izglītības iestādes reorganizācijas vai slēgšanas ir jāņem vērā novada/pilsētas izglītības iestāžu pieejamību un izglītības iestāžu kapacitāti pa izglītības posmiem, rekomendē LPS.

LPS apkopotie statistikas dati liecina, ka laikā no 2016./2017.mācību gada līdz 2022./2023.mācību gadam jeb septiņu gadu laikā pašvaldības jau ir slēgušas 165 skolas. Savukārt skolēnu skaits pašvaldību skolās ir samazinājies vien par 604 skolēniem no 208 043 skolēniem 2016./2017.mācību gada līdz 207 439 skolēniem šajā mācību gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt juridisku vai fizisku personu dibināto skolu skaits pēdējo septiņu gadu laikā ir palielinājies par 19 un sasniedzis 72 skolas un skolēnu skaits tajās ir vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 13 186 skolēnus. Taču arī vienā privātajā izglītības iestādē vidējais skolēnu skaits ir zem 200 skolēniem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka skolēnu skaits kopš 2013.gada nedaudz palielinās, bet skolu skaits būtiski samazinās. Ja 2013.gadā 807 skolās mācījās 197 863 skolēni, tad 2021.gadā 671 skolā mācījās 207 138 skolēni, kas liecina, ka notiek skolēnu sakoncentrēšana lielākās skolās.

LPS analizējusi arī skolu skaita samazinājumu pa izglītības pakāpēm. Laikā no 2015./2016.mācību gada līdz 2021./2022.mācību gadam vidusskolu skaits samazinājies no 350 līdz 298 jeb par 52 vidusskolām, pamatskolu skaits šajā pašā laika periodā ir samazinājies par 57 izglītības iestādēm, kā arī slēgtas četras sākumskolas septiņu mācību gadu laikā. Jāņem vērā, ka iepriekšējās valdības deklarācijā bija pausta apņemšanās sākumskolas saglabāt iespējami tuvu bērnu dzīvesvietām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat LPS iesaka vērtēt sabiedriskā vai pašvaldību transporta nodrošinājumu skolēnu pārvadājumiem, ceļā pavadīto laiku un ceļu stāvokli dažādos gadalaikos. Svarīgi ņemt vērā arī dienesta viesnīcu pieejamību. Veicot skolu tīkla sakārtošanu, ir jāņem vērā iesaistīto pušu – skolēnu, vecāku un pedagogu- viedoklis.

Pieaugot attālumam līdz izglītības iestādei, pieaug mājsaimniecību un pašvaldību izmaksas, piebilst Dundure.

LPS ieskatā vidusskolām vajadzētu saglabāt esošos kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, nenosakot teritoriālo ierobežojumu, bet nosakot 9.klases centralizēto eksāmenu rezultātu līmeni ar kādu skolēns kvalificējas mācībām vidusskolā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Samazinot izglītības iestādēm pakāpi no pamatskolas uz sākumskolu, jāņem vērā, ka ar esošo mērķdotācijas metodikas aprēķinu nav iespējams nodrošināt pedagogu atalgojumu, jāpalielina viena skolēna izmaksas sākumskolas vai ir jāmaina mērķdotācijas pedagogu atalgojuma aprēķina metodika un sadales princips un ir jāpāriet uz principu – nauda seko klašu komplektam nevis skolēnam kā tas ir patlaban.

LPS rosina profesionālo izglītības iestāžu lomu un vietu vērtēt vienotajā pašvaldības izglītības ekosistēmā.

Šonedēļ no valsts budžeta likumu paketes tika izņemti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja pārskatīt skolu kritērijus, piemēram, par minimālo bērnu skaitu klasē. “Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ieskatā, šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu un nozīmētu slēgšanas draudus vairāk nekā trešdaļai lauku skolu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AS Saeimas frakcijas ieskatā, skolu tīkla reforma ir nepieciešama, bet grozījumi likumā jāvirza parastajā kārtībā caur Saeimas Izglītības komisiju ar pilnvērtīgām diskusijām parlamentā, nevis caur budžeta likumu paketi.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā tika iekļauti budžeta paketē, lai darbs pie reformas virzītos raitāk. “Tā kā ir bijis, turpināties nevar. Demogrāfiskā situācija ir mainījusies. Reģionos bērnu un jauniešu skaits ir samazinājies par 30%, pat 40%,” grozījumu nepieciešamību pamatoja ministre, norādot, ka šobrīd esot skolas, kur bērnu skaits ir mazāks par skolotāju un tehnisko darbinieku kopskaitu.

Pašlaik kritērijus un priekšlikumus skolu tīkla reformai izstrādā īpaša darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministre apstiprināja, ka tie uz Saeimu tiks virzīti parastajā kārtībā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.