Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Pērn policija reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus

Pērn policija reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus, un krāpnieki arvien biežāk uzdodas par valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un vilto telefona numurus, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz šim lielākoties iedzīvotāji vērsušies policijā informācijas nolūkā, jo zinājuši par šādām krāpšanām un nav noticējuši viltvāržiem. Arī šogad uzdarbojas starptautiski krāpnieki, turklāt aizvien biežāk viņi mēģina iedzīvotājus pārliecināt, ka ir no kādas valsts pārvaldes iestādes, un ticamības radīšanai ļaundari pat vilto valsts iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus.

Visbiežāk krāpnieki uzdodas par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Lai izvilinātu iedzīvotāju bankas datus, viņi izdomā dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības.

Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieki pat atdarina valsts iestāžu tālruņa numurus. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir, piemēram, no policijas vai kādas cits valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā parasti šie krāpnieki atrodas ārvalstīs. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkādas valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Parasti šie krāpnieki runā krievu valodā, kaut arī ir fiksēti daži gadījumi, kad noziedznieki sākotnēji latviešu valodā nosaukuši it kā savu vārdu un amatu un tad turpinājuši sarunu krievu valodā.

Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi.

Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt. Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk” un “TeamViewer”, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.

Ņemot vērā, ka šie noziedznieki parasti runā krievu valodā, likumsargi it sevišķi aicina brīdināt savus krievu valodā runājošos tuviniekus un paziņas par krāpšanu tendencēm.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.