Projektā iepazīst mācību metodes Zviedrijā

Lai izzinātu veiksmīgu pieredzi cīņā ar jauniešu emocionālo un fizisko vardarbību, iepazītu skolu mācību programmas un citus ar bērnu drošību skolā saistītus aspektus, projekta “Safe School” partneri un skolotāji devās uz Zviedrijas skolām, informē Zemgales plānošanas reģions.

Brauciena galamērķis bija Iecavas sadraudzības pilsēta Toreboda, kur vizītes dalībniekus uzņēma pašvaldības pārstāvji. Ar viņu palīdzību izstrādāta vizītes programma, kuras ietvaros brauciena dalībnieki divu dienu laikā apmeklēja piecas skolas, kuru direktori un mācībspēki dalījās pieredzē ar vienaudžu vardarbības mazināšanas metodēm, kā arī klausījās lekcijas par sadarbību ar institūcijām, skolēnu sociālo hierarhiju, savstarpējo vardarbību un citiem tematiem.

Viens no pieredzes apmaiņas galvenajiem mērķiem bija iepazīt un apgūt metodes, ar kādām Zviedrijas skolu personāls panāk zemo vienaudžu vardarbību. Kā noskaidrots, lielākoties skolās strādā ar veidiem, kas samazina vardarbības iespējamību jau pašā saknē.

Kā norāda viena no mazāko klašu audzinātājām Elina Runkvist, bērni neapceļ citus, ja viņus pazīst un ir kopā spēlējušies. Tāpēc viņa izmanto metodi, ka jau no pirmajām skolas dienām reizi nedēļā tieši skolotāja nosaka, ar kuru un kur jāspēlējas. Tāpat arī skolu grupu darbos bērniem nav iespēja izvēlēties, ar ko kopā strādāt – to nosaka skolotājs. Tas palīdz ne tikai samazināt vardarbību un agresiju skolās, bet arī uzlabo sadarbības prasmes, kas noderēs ne tikai mācībās, bet arī profesionālajā darbā nākotnē.

Vizītes laikā Latvijas un Lietuvas skolu pārstāvji iepazina ne tikai ar vienaudžu vardarbību saistītus aspektus, bet apguva arī citas metodes un “knifus”, kurus izmantot savās skolās. “Galvenā atziņa – skolas centrā ir skolēns ar viņam svarīgām vajadzībām. Skolotāji un skolas vadītāji strādā komandā šī mērķa labā, nav nepieciešams veltīt laiku saimnieciskiem jautājumiem – tos risina citas institūcijas.

Kā iespēju saskatu vizuālo materiālu novietošanu atbilstošās vietās skolēnu izglītošanai. Piemēram, skolas ēdamzālē novietot informācijas stendus un plakātus ar uzskates materiāliem par veselīgu uzturu skolēniem saprotamā, viegli uztveramā un vizuāli pievilcīgā veidā,” komentē Iecavas pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Čipena.

Tāpat viņa norāda, ka vērtīgas bijušas arī vizītes laikā iekļautās lekcijas, kurās bija iespēja izzināt pieredzi par skolotāju preventīvo rīcību vardarbības profilaksei un mobinga novēršanai, iepazīties ar dažādu institūciju sadarbības veidiem dažādu sociālu problēmu risinājumos. Lietderīga bijusi arī lekcija par citu valstu skolēnu integrēšanu, bagātinot zināšanas darbam ar Ukrainas bēgļiem. Inga Čipena atzīst, ka pieredzes vizītes laikā guvusi daudz vērtīgu ideju, ar kurām dalīties pedagogu vidē.

Līdzīgās domās ir arī Jēkabpils 3. vidusskolas skolotāja, Salas vidusskolas Eiropas kluba vadītāja Inga Klaucāne: “Man patika, ka tikšanās, lekcijas, sarunas bija pietiekamā apjomā, lai spētu visu uztvert, nenogurt, bet no redzētā iegūt un paņemt līdzi vielu pārdomām un idejas nākotnei.”

Arī viņa guvusi iedvesmu ieviest dažas no redzētajām idejām, piemēram, motivējošus, izzinošus plakātus par dažādām tēmām kā veselīgu uzturu, higiēnu, uzvedību. Idejas klases stendiem kā iekšējās kārtības noteikumu uzsvēršana, klases foto, dzimšanas dienu plakāti, lai veicinātu piederību. Viņas plānos ir veicināt fiziskas aktivitātes un ūdens lietošanu, kā arī izglītot bērnus par atkritumu šķirošanu un tās nozīmi, veidiem, kā šķietamam atkritumam var dot vēl vienu iespēju.

“Savās stundās centīšos šo labo praksi realizēt kaut vai ar mazām detaļām, lai stundās nebūtu tikai “plika” mācīšanās, bet tās būtu radošas, informējošas, aktuālas, un kopējā atmosfēra būtu aicinoša un iedrošinoša. Vēlos iedvesmoties papildus, piemēram, meklēt idejas youtube.com, ir iekšējs pacēlums,” atzīst I. Klaucāne.

Projekts “Droša vide skolēniem un skolotājiem – kvalitatīvas izglītības pamats” (“Safe School”) tiek ieviests Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 452 585,75 eiro, tostarp ERAF finansējums – 384 697,86 eiro.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Foto: Zemgales plānošanas reģions