zz.lv
Vakar, 14. jūnijā, Svētbirzī notika atceres brīdis, kurā tika pieminēti komunistiskā genocīda upuri, informē pašvaldība. Pasākumā klātesošie atcerējās 20. gadsimta 40. gadu deportācijas un nolika ziedus uz memoriālās sienas “Ciešanu ceļš” un pie piemiņas akmens. Pasākumā piedalījās politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji, Jelgavas valstspilsētas vadība un jelgavnieki.
“Klausoties represēto cilvēku atmiņu stāstos, lielākoties vērojama milzīga dzīvesgudrība, sīkstums, izturība un labestība. Tāds pāri laikiem valdošs piedošanas spēks. To mums it visiem būtu jāmācās. Šobrīd šis ir īpaši svarīgi un sasaucas ar notikumiem Ukrainā. Laikā, kad vēsture atkārtojas, aicinu apskārst, cik liela vērtība ir dzīvībai, ģimenei un bezrūpīgai izaugšanai tēva mājās”, pieminot latviešu tautai traģisko brīdi, teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
1940. gada 17. jūnijā notika Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā iedzīvotāju deportācija un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas vara nomainīja otru. Deportācija bija labi izplānota un ilgstoši gatavota operācija, ko Latvijas teritorijā īstenoja padomju okupācijas vara. Naktī no 14. uz 15. jūniju no Latvijas deportēja 15 443 cilvēkus. Vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu. No Jelgavas apriņķa tika deportētas 953, bet no Jelgavas pilsētas – 443 personas, bet no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844 cilvēki.
Foto: Jelgava.lv
Jēkabs Peters ir revolucionārs, viens no čekas dibinātājiem un pirmajiem vadītājiem. Čekas priekšsēdētāja vietnieks Fēlikss Dzeržinskis, čekas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs no 1918. gada 7. jūlija līdz 22. augustam. Viņam bija Cheka-GPU Goda darbinieka zīme ar Nr.2