Andra Ozola
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Tieslietu ministrija priekšlikumā Krimināllikumā rosina par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu piemērot maksimālo sodu līdz dažiem gadiem cietumā.
Šo priekšlikumu šodien sāka skatīt Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija, kuras priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) juridiskai skaidrībai norādīja, ka jau pašlaik Krimināllikumā ir paredzēts sods par šādu nodarījumu, savukārt tieslietu ministra piedāvātais jaunais pants vērtējams kā precizējums.
Judins arī norādīja, ka joprojām saglabāsies jautājums, kā risināt dezinformācijas problēmu, kad arī patiesas informācijas fragmenti tiek pasniegti tendenciozi un izmantoti maldināšanai.
Bordāna priekšlikumam konceptuālu atbalstu pauda Judins un Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) un par šo rosinājumu turpināsies diskusijas vēl kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm.
Savukārt deputāte Ļubova Švecova (LPV) uzsvēra, ka kategoriski nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām, un vaicāja, kurš noteiks, kas ir priekšlikumā minētie “izdomājumi”.
Bordāns piedāvā papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu par “Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu”. Priekšlikuma pirmā daļa paredz, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja tas būtu izraisījis smagas sekas, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Ja nodarījums izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
vispirms tiesai jāizspriež, vai ziņa ir nepatiesa. Ja ir, tad var ierosināt lietu par izplatīšanu. Zinot juristu un tiesu darba ātrumus, viena tāda lieta ar visām pārsūdzībām līdz gala spriedumam vilksies līdz apsūdzētā nāvei.