Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Aicina līdz janvāra beigām pieteikt 2021.gada vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus

Spārnots teiciens ir tāds, “kas aizgājis tautās”.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) aicina visus interesentus līdz 21.janvārim iesūtīt pieteikumus ar aizvadītā gada vārdiem, nevārdiem un spārnotajiem teicieniem, aģentūru LETA informēja LVAK.

Aptauju jau deviņpadsmito gadu rīko LVAK sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS). Pasākuma rīkotāji gaida iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2021.gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.

LVAK kā piemērus min ziņās un komentāros atrastas frāzes – “gandarījuma turnīrs”,”ceļa ziemas uzturēšanas darbi”, “kuteklīgs variants”, “sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts”, “primātīpašums”. Tāpat tiek izcelts premjera teiktais: “Jo vairāk klases vaļā, jo vairāk bērni kustās. Jo vairāk bērni kustās, jo vairāk vecāki kustās. Jo vairāk kustās, jo lielāka kontaktēšanās iespējas. Jo lielāka kontaktēšanās iespējas, jo saslimstība aug.”

Joprojām noturīga esot interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti. Šogad ieteikti jaunvārdi ir “kvadrātkods”, “grozbumba trijniekiem”, “vizulītis”, “kakuziņa”, “pamatstraume”, “cietslēdze”, “lēndarbība” par tīmekļa vietnes piekļuves ātrumu, “līdzestība”, “ūdens brīvkrāns”, “ribjosla” akustiskām joslām uz autoceļiem, “pretuguns” par ugunsgrēkam pretī palaistu uguni, ar ko tam saskaroties vairs nav degmateriāla un tas apstājas.

Tāpat šogad ieteikti tādi vārdi kā “ūdensbiksas, ūdensstabi” par dabas parādību, “uzbaidāmā telpa” par emocionāli izaicinošu uzgaidāmo telpu pie zobārsta, “atvadu aprūpe” paliatīvās aprūpes vietā, “kārklietība, kārklība, kārklums” par valodas lietojuma un citām izpausmēm, latviešiem cenšoties izlikties par cittautiešiem, “senčistaba” – bērnistabas analogs vecākiem, “ieplēvot” par iepakošanu plēvē, “jātne” kā ņemtnes sinonīms, “balstpote” kā papildu pote sākotnēji paredzētajām, “padegunība” par sejauta valkāšanu, pilnībā nenosedzot degunu, “staķīši” par Rīgas ielās vietumis nelietderīgi uzstādītajiem stabiņiem un citi.

Aptaujas rīkotāju uzsvēra, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas “2021.gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs”. Pagājušajā gadā par tādu izraudzīts “sejauts” termina “mutes un deguna aizsegs” aizstāšanai.

Pēc LVAK paustā, gada nevārds lielākoties saistās ar “to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā”, piemēram, “konceptuāli”, “satiksmes mierināšanas risinājumi”, “cisdzimte, cisvīrietis, cissieviete, cisvestīts”, “izdzīvošanas nometne” saliedēšanas nometnes vietā, “ekspektācijas” gaidu vietā, “mediji” plašsaziņas līdzekļu vietā, “posts” ieraksta vietā un “podkāsts” raidieraksta vietā, “retrīts” atslodzes vai spriedzes mazināšanas nodarbību vietā, “murālis” sienas gleznojuma vietā, “lokdauns” cietslēdzes vietā un citi.

LVAK norādīja, ka spārnots teiciens ir tāds, “kas aizgājis tautās”. No LVAK puses pamanīti teicieni: izglītības ministres Ilgas Šuplinskas “Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!”, Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa “Esmu radījis Frankenšteina monstru ar skudras kāju, zaķa ļipu, oda smadzenēm, gēla nagiem un dzeņa galvu”, Valsts prezidenta “Kas nav vakcinēti, tos tagad Covid, kā saka, ņem tagad priekšā pa pilno”, un atbilde uz jautājumu par sajūtām pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!”.

Aptauja noslēgsies ar preses konferenci attālināti “Zoom” vidē 31.janvārī plkst.12.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.