zz.lv
Apritot 107. Ziemassvētku kauju gadskārtai, nozīmīgākajai epizodei Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku cīņās, 6. janvārī Jelgavas novada pašvaldība ielūdza uz Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem. Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, atceres pasākumos piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrijas konsultants aizsardzības politikas jautājumos Mārtiņš Staķis un Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, informē Jelgavas novada pašvaldība.
Svētku programma iesākās ar kritušo strēlnieku piemiņas brīžiem – Valgundes pagasta Silenieku kapos un Mārupes novada Antiņu kapsētā. Šogad Silenieku kapos notika 145 Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo Krievijas armijas karavīru, to skaitā latviešu strēlnieku, mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija, ko organizēja biedrība “Brāļu kapu komiteja”. Uz pārapbedīšanas ceremoniju pulcējās Nacionālie bruņotie spēki, pārstāvji no Jelgavas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas. Pārapbedīšanas ceremoniju vadīja Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns. Karavīru mirstīgās atliekas tika atrastas Valgundes pagasta teritorijā no 2020. gada līdz 2022. gadam, veicot karavīru apbedījumu izpētes darbus.
Tāpat ikviens interesents tika aicināts uz Ziemassvētku kaujas muzeju “Mangaļi”, kur noritēja ekskursijas, Latvijas armijas ieroču un ekipējuma izstāde, Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesumi un citas aktivitātes. Turpinājumā, piedaloties Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Nacionālo Bruņoto spēku un Jelgavas novada pašvaldības vadības pārstāvjiem, notika jaunsargu solījums un Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija.
Noslēdzoties jaunsargu un zemessardzes zvērestu ceremonijām, ar lāpām, ar atmiņām par izturību un milzīgu ticību savai valstij, kas piemita tiem puišiem, kas pirms 107 gadiem Ložmetējkalna tīrelī cīnījās Ziemassvētku kaujās, pasākuma klātesošie vienojās kopīgā gājienā no Ziemassvētku kaujas muzeja “Mangaļi” līdz Ložmetējkalnam.
Dienas noslēgumā, kā ierasts, Ložmetējkalnā notika atceres pasākums. Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, uzrunas pasākumā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrijas konsultants aizsardzības politikas jautājumos Mārtiņš Staķis, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Madars Lasmanis.
Pēc Ziemassvētku kauju atceres pasākuma Valsts prezidents Ložmetējkalnā tikās ar skautiem un gaidām, kuri piedalās ikgadējā ziemas nometnē “Baltais vilks”, apgūstot prasmes rīcībai dažādās krīzes situācijās un dzīvošanai ārā ziemas apstākļos.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Turklāt laikapstākļi bija ļoti skaudri – vairākas dienas valdīja vairāk nekā -30 grādu sals. Kaujas norisinājās no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim jeb no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Foto: jelgavasnovads.lv
Reklāma