Sarmīte Vucāne
- KAD Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprinās Jelgavas pilsētas jaunos saistošos noteikumus, kuros iekļauta arī prasība šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, brūnajiem konteineriem jāparādās ikvienā SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” apsaimniekotajā daudzdzīvokļu namu pagalmā.
FOTO: GAITIS GRŪTUPS
Apstaigājot septiņus daudzdzīvokļu namu pagalmus Jelgavas centrā – Driksas, Raiņa, Mātera, Pasta, Uzvaras ielā un Jāņa Čakstes bulvārī –, brūnas krāsas konteineru “Zemgales Ziņas” neredzēja nevienā atkritumu konteineru laukumā. Kaut gan no šā gada Latvijā obligāti jāšķiro un atsevišķi jāizved bioloģiski noārdāmie atkritumi – pamatā tie ir pārtikas atkritumi un vairs nederīgie augi bez jebkādiem šķidrumiem. Tas jādara, lai samazinātu atkritumu daudzumu poligonos. Sašķirotie bioloģiskie atkritumi berami speciālos brūnos konteineros bez atkritumu maisiņiem. Kāda ir situācija Jelgavā ar jauno konteineru ieviešanu un iedzīvotāju interesi šķirot atkritumus?
Pagaidām visvairāk privātmājās
Jelgavas pilsētas atkritumu apsaimniekotāja pilnsabiedrības “JKP” pārstāvis Andrejs Eihvalds informē, ka janvāra pirmajā nedēļā noslēgti pirmie 30 līgumi par brūno bioatkritumu konteineru piegādi un izvešanas nosacījumiem. Visvairāk līgumu parakstījuši privātmāju saimnieki, viņiem seko uzņēmumi, brūnais konteiners piegādāts arī uz pirmo Jelgavas daudzdzīvokļu māju. Ar pilsētas lielāko daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju Jelgavas valstpilsētas kapitālsabiedrību SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) neviens bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas līgums vēl nav noslēgts. JNĪP apsaimnieko 412 mājas, kas ir 98% no visām Jelgavas daudzdzīvokļu ēkām.
JNĪP vadītājs valdes loceklis Signis Rīns stāsta, ka pagaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā nav apstiprināti Jelgavas pilsētas jaunie saistošie noteikumi, kuros iekļauta arī prasība šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Pēc to apstiprināšanas brūnajiem konteineriem jāparādās ikvienā JNĪP apsaimniekotajā daudzdzīvokļu namu pagalmā. Viņš gan ir skeptisks par iedzīvotāju vēlmi un gatavību šķirot bioloģiskos atkritumus, jo bija vajadzīgs ilgs laiks, līdz cilvēku apziņā nostiprinājās nepieciešamība un ieradums šķirot stiklu, plastmasu un papīru. “Šobrīd notiek darbs ar daudzdzīvokļu namu kontaktpersonām, lūdzot viņiem apzināt māju iedzīvotāju vēlmi un spēju šķirot bioloģiskos atkritumus, arī skaidrot cilvēkiem šīs šķirošanas nepieciešamību. Brūnie konteineri ir sagādāti Jelgavai pietiekamā skaitā, taču, ja tie pagalmos stāvēs tukši un netiks lietoti, organizēsim to aizvešanu,” teic S. Rīns.
Šķirojot varēs retāk izvest nešķirotos
Lai mudinātu iedzīvotājus šķirot atkritumus, saistošajos noteikumos paredzēts, ka tie iedzīvotāji, kuri iesaistīties atkritumu šķirošanā – noslēgs līgumu un nodrošinās, ka īpašumos atkritumi tiek šķiroti un dalīti savākti plastmasas, papīra, metāla, stikla iepakojums un bioloģiskie atkritumi –, varēs divreiz retāk nekā agrāk izvest nešķirotos sadzīves atkritumus, jo to apjomam uz bioloģisko atkritumu rēķina ir jāsamazinās. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu bioloģisko noārdāmo atkritumu izvešanas maksa noteikta 60% apmērā no nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas cenas pilsētā. Neatbilstošs bioloģiski noārdāmo atkritumu sastāvs pielīdzināms sadzīves atkritumiem, un par attiecīgo konteinera izvešanu jāmaksā pilna nešķiroto atkritumu izvešanas cena.
Pārmaiņas neskars mājsaimniecības, kuras atkritumus šķiro savās komposta kaudzēs. Saistošie noteikumi paredz, ka bioloģiskos atkritumus privātmāju iedzīvotāji var arī kompostēt savā īpašumā, ja tas nerada draudus cilvēka drošībai, veselībai, videi, kā ar citu personu mantai. Lai apliecinātu, ka īpašumā bioloģiskie atkritumi tiek kompostēti, pilnsabiedrībai “JKP” nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā jānorāda īpašuma adrese, plānotais komposta apjoms kubikmetros gadā, kā arī jāpievieno kompostēšanas vietas foto.
Saimnieces nav sajūsmā
Dobeles ielas pagalmā satiktā jelgavniece Aira stāsta, ka ziņās ir gana daudz jau dzirdējusi par bioloģisko atkritumu šķirošanu no šī gada. “Likšu, piemēram, kartupeļu mizas vai bojātās, neēdamās kāpostu ārējās lapas maisiņā un nesīšu izbērt uz brūno konteineru, jo ar visu maisiņu tajā mest neko nedrīkst. Nav tā, ka es ļoti gaidītu šo papildu šķirošanu un brūno konteineru mūsu pagalmā, taču, ja tas būs, lietošu. Jau ilgstoši metu dažādos konteineros arī šķiroto stiklu, papīru, plastmasu,” tā Aira.
Savukārt Jelgavas iedzīvotāja Sintija teic, ka pagaidām noteikti nav gatava atsevišķi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. “Man nav virtuvē vietas vēl vienai atkritumu tvertnei, kura turklāt tukšosies reti, tātad agri vai vēlu šīs visas dārzeņu, augļu un citas pārtikas atliekas ļoti smirdēs, arī patiks mušām. Varbūt varētu bioloģiskos atkritumus vākt kādā spainī uz balkona, taču tad smaka ies pa logiem iekšā kaimiņu dzīvokļos. Un kā vasarā smirdēs šie brūnie konteineri pagalmos, par to pat domāt negribas,” teic Sintija. Viņa uzsver, ka gana daudz vietas mazajā virtuvē jau aizņem papīra, metāla un plastmasas šķiroto atkritumu maiss, kura saturs konteinerā nonāk reti – labi ja reizi mēnesī, taču tur vismaz nekas nesmird.
FOTO: GAITIS GRŪTUPS
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023
Reklāma