Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Lauksaimniekus uztrauc pārtikas dārdzība un pieejamības samazināšanās

Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā ir viens no augstākajiem PVN pārtikai, kas to padara dārgāku, apgalvo “Zemnieku saeimas” pārstāvji.

Lauksaimniekus uztrauc tas, ka pārtika paliek dārgāka un tādējādi mazāk pieejama Latvijas sabiedrībai, aģentūrai LETA norādīja ražojošos lauksaimniekus pārstāvošās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Elektroenerģijas, degvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir palielinājis pārtikas cenas. Biedrības pārstāvji uzskata, ka ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku “zaļo kursu” un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī.

Organizācija uzskata, ka bija ļoti svarīgi 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemērot plašākai pārtikas grupai – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, politiķi par šādu soli nevienojās. Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā ir viens no augstākajiem PVN pārtikai, kas to padara dārgāku, apgalvo “Zemnieku saeimas” pārstāvji.

Tāpat biedrības pārstāvji izceļ, ka Latvijas laukos joprojām pietrūkst darba roku, jo šoruden tonnām augļu, ogu un dārzeņu palika nenovākti.

“Zemnieku saeimas” ieskatā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā tiek likti visi iespējamie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai lauksaimniecības un citās nozarēs, kā arī nav izdevies vienoties ar Finanšu ministriju par sezonas darbinieku atvieglotu nodarbināšanu augkopībā un lopkopībā.

“Jaunie nosacījumi paredz, ka no 15.decembra arī privātajā sektorā drīkstēs strādāt darbinieki tikai ar Covid-19 sertifikātu, kas vēl pasliktina situāciju. Diemžēl, valdība nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru uz nedēļu vai divām var apstādināt, līdz Covid-19 beidzas,” skaidro biedrībā.

Vienlaikus “Zemnieku saeima” pie šī gada aktualitātēm min arī Eiropas “zaļo kursu”, kurā, pēc biedrības domām, ambiciozi uzstādītos mērķus Latvija nesasniegs.

“”Zaļas kurss” nebūs sāpīgs tikai ražotājiem. Par šīs stratēģijas ieviešanu maksās visa sabiedrība – pēc Ķīles universitātes aprēķiniem, cenu pieaugums “zaļā kursa” rezultātā varētu būt ievērojams. Liellopu gaļai +58%, cūkgaļai +48%, svaigpienam +36%. Cenu pieaugums kultūraugiem būtu +15% augļiem un dārzeņiem, +18% eļļas augiem un +12,5% graudaugiem,” biedē “Zemnieku saeima”.

Tāpat biedrība norāda, ka aktuāls temats šajā gadā bijis Kopējā lauksaimniecības politika, kuru “Zemnieku saeima” salīdzina ar lineāru braucienu no kalna lejup.

Sākotnēji optimisms esot bija augsts – atbalsta pieaugums, ieviešams “zaļais kurss”, skaidra instrukcija no Eiropas Komisijas par to, kā dalībvalstīm sava politika jāveido. Taču gala iznākums esot bēdīgs – neesot nacionāla plāna par to, ko Latvija vēlamies sasniegt, nesot nozaru attīstības stratēģijas un ilgi solītais maksājumu pieaugums izplēnējis.

Runājot par šā gada ražu “Zemnieku saeima” norāda, ka klimats katru gadu nāk ar saviem pārsteigumiem, taču vēl nav tādu tehnoloģiju, kas lauksaimniekiem ļautu pilnībā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Šogad neraksturīgi laikapstākļi – karstums vasaras vidū – būtiski ietekmēja ne tikai graudaugu, rapšu un tauriņziežu, bet arī dārzeņu ražu un kvalitāti. Graudaugi nenogatavojās, bet priekšlaicīgi nokalta, ražas zudums tiek lēsts par 30%.

Savukārt ieilgušais lietus augustā un septembrī kavējis ražas novākšanu un sējas darbus. Burkānu, kāpostu un galda biešu raža bija par trešdaļu mazāka nekā pērn. Krietni cietuši arī kartupeļi, jo lietainais pavasaris aizkavēja kartupeļu stādīšanu, savukārt ilgstošais karstuma un sausuma periods tiem neļāva izaugt, un daudzviet lakstus noēda Kolorādo vaboles.

Tādējādi, pēc “Zemnieku saeimas” paustā, līdz nākamajai ražai vietējo dārzeņu nepietiks.

“Zemnieku saeima” ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno vairāk nekā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares. Biedri apsaimnieko vairāk nekā 662 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk nekā 6000 darbinieku. “Zemnieku saeima” darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un Eiropas Savienības līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā.

Foto: no arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.