No Sidraba birzs līdz austrumu robežas caurumam

• “ZAZA TIMBER Production” Valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns paskaidro, ka Sidraba birzs vairogi uzņēmumā tapa 2019.–2020. gadā. Šoreiz iznāk, ka 2023. gada lielākā veiksme un gandarījums ir jau agrāko gadu darba auglis.

VĒRTĒJAM 2023. GADU

Šovasar Dziesmu un deju svētkos kopā ar lielo kopkori pirmo reizi ieskanējās arī Sidraba birzs – atjaunotā Mežaparka Lielā estrāde. Un skanēja labi. Mazāk mediju publikācijās minēts, ka būvniecībā izmantotie 510 sfēriskie akustiskie vairogi (16 dažādos izmēros, lielākie – ar četru metru diagonāli) izgatavoti Jelgavas novadā uzņēmumā “ZAZA TIMBER Production”, kas specializējas līmētā koka konstrukciju ražošanā. Runājot par gada veiksmēm, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns paskaidro, ka Sidraba birzs vairogi uzņēmumā tapa 2019.–2020. gadā. Šoreiz iznāk, ka 2023. gada lielākā veiksme un gandarījums ir jau agrāko gadu darba auglis.

Dānijā būvē elektrouzlādes stacijas

Runājot par tieši šogad paveikto, M. Peilāns stāsta, ka veiksmīgi turpinājusies elektrouzlādes staciju būve Dānijā. Tur trīs gadu laikā “ZAZA TIMBER” grupas būvniecības uzņēmums no līmētā koka uzbūvējis 137 stacijas, kas vizuāli ir līdzīgas sēnēm. Vienā uzlādes stacijā var būt vairākas “sēnītes” kopā. Uzņēmums projektē, izgatavo, piegādā uz vietas un būvē no līmētajām koka konstrukcijām arī tiltus, birojus, industriālās ēkas, skolas, atpūtas kompleksus, sporta zāles. Lielākoties projekti tiek īstenoti Norvēģijā, Zviedrijā, Spānijā, Andorā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā un citur. Tomēr “ZAZA TIMBER“ darbs Latvijā šogad ieguvis Arhitektūras gada balvu jeb Sudraba ananasu. Tā ir novērtēta no koka celtā biroju ēka “Avoti” Lizumā. Ēkas autori ir Miķeļa Putrāma un Lindas Krūmiņas dibinātais arhitektu birojs “MADE arhitekti”. Ēku projektēja “ZAZA TIMBER Engineering” komanda.

Šī gada veiksmju sarakstā uzņēmējs M. Peilāns atzīmē pagaidu paviljona (ciemata) būvi Marokā. Šajā līmēto koka konstrukciju būvē oktobrī norisinājās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas gada sanāksme. Lai taptu šī sanāksmes norises vieta, Jelgavā tika saražotas 1400 liektās koka konstrukcijas. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis raksta, ka “ZAZA TIMBER Production” ir “konkrēts piemērs Latvijas konkurētspējai”. “Prieks redzēt Latvijas produkciju starptautiski tik nozīmīgās sanāksmēs,” vērtē V. Dombrovskis.

M. Peilāns piezīmē, ka šovasar Austrālijā, Sidnejas centrā, no “ZAZA TIMBER Production” ražotajām līmētā koka konstrukcijām tapa estrādes jumts, kas ir nedaudz mazāks par brīvdabas estrādi Jelgavā, Pasta salā.

2023. gadā uzņēmums uzbūvēja klāt vēl vienu ražošanas korpusu, kas tuvākajā laikā tiks iekļauts ražošanā.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma M. Peilāna otrais uzņēmums ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” atsācis būvēt Jelgavā. Ir pabeigts tā sauktais Staļģenes pagrieziena aplis, un turpinās darbi Aizsargu ielā. “Priecājamies, ka pilsēta akceptēja zemākās cenas piedāvājumu,” teic M. Peilāns.

Arī smagu pārbaudījumu gads

2023. gads “Igatei” ir arī smagu pārbaudījumu gads. Oktobrī Kurzemes rajona tiesa Liepājā ir sākusi izskatīt prokuratūras celto apsūdzību saistībā ar austrumu robežas žoga būvniecību (represijas pret “Igati” šajā lietā sākās 2019. gadā). Augustā ceļu būvniecības sabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājs M. Peilāns ar atklātu vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, prokuratūras un Iekšlietu ministrijas darbību raksturojot kā kaitniecību, kas vērsta pret valsts interesēm austrumu robežas nostiprināšanā. Uzņēmēja ieskatā neviens nevēlas izrādīt iniciatīvu un iesaistīties robežbūvē, jo baidās, ka pret viņu tiks sākta kriminālvajāšana. Ir izveidojusies situācija, ka robeža ar mūsdienās teroristisko Krieviju un Baltkrieviju izbūvēta Polijā, Lietuvā, Igaunijā, tiek būvēta Somijā, bet Latvijā tā lielā mērā stāv vaļā – bez kādiem aizsarglīdzekļiem tiem, kas to sargā. Uzņēmējs cer uz taisnīgu tiesu. Tajā ir pieteikti 95 liecinieki, un lietpratēji spriež, ka process varētu turpināties ilgi.

Prieku M. Peilānam dod viņa atbalstītais futbola klubs “Jelgava”, kas ir nodarbes vieta vairāk nekā pustūkstotim bērnu un jauniešu.