Suminās konkursa “Jelgavas novada uzņēmēju gada balva” laureātus

Ar laika nobīdi grafikā un neierastu godināšanas ceremonijas vietas izvēli Jelgavas novada pašvaldība 17. decembrī godinās konkursa “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2021” laureātus.

Ar laika nobīdi grafikā un neierastu godināšanas ceremonijas vietas izvēli Jelgavas novada pašvaldība 17. decembrī godinās konkursa “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2021” laureātus. Ierastos apstākļos uzņēmēju sveikšana pašvaldībā būtu noritējusi šoruden, bet, pielāgojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, rasta iespēja uzņēmējus godināt gada izskaņā, tiekoties Jelgavā, – vietā, kur šogad tiks organizēts Jelgavas novada Ziemassvētku tirdziņš – “Pagalmā Academia 5”.

Konkurss “Jelgavas novada uzņēmēju gada balva” ir atskaites punkts, kurā apkopo aizvadītā gada sasniegumus, kā arī izsaka pateicības uzņēmējiem, kuri gadiem ir bijuši stabili darba devēji un sekmējuši novada attīstību, kā arī sumina jaunos uzņēmējus, vēlot viņiem izdošanos.  Šogad konkursam aprit desmit gadi. Apaļais jubilejas gads konkursam ienesa jaunas vēsmas, proti, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā paplašinājās Jelgavas novada robežas, un šogad konkursā varēja startēt arī līdzšinējā Ozolnieku novada uzņēmēji, informē pašvaldība.

Konkursam tika pieteikti 30 radoši, novatoriski, ilgtspējīgi uzņēmumi. Ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, žūrijas komisija augustā pretendentus apmeklēja klātienē, lai katru no tiem novērtētu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem kritērijiem. Žūrijas komisija, kuras sastāvā ir gan pašvaldības, gan finanšu institūcijas “Altum”, gan Jelgavas biznesa inkubatora un biedrības Lauku partnerība “Lielupe” pārstāvji, ir vērtējuši šos kandidātus pēc dažādiem kritērijiem, piešķirot kopumā 9 uzņēmējiem atzinības – sešas nominācijas un trīs specbalvas. 

Nominācijā “Gada inovatīvākais uzņēmums” uzvara piešķirta uzņēmumam SIA “Meat Future”, kas Glūdas pagastā ražo burgerus ar inovatīvu produktu tajā – plācenīti no zirņu proteīna vai bietēm. Uzņēmuma produkts ir bezgaļas produkts ar augstu uzturvērtību. “Meet Future” radītais produkts ir draudzīgs vegāniem un veģetāriešiem, tomēr uzņēmuma galvenā mērķauditorija ir cilvēki, kuri ikdienā vēlas pakāpeniski samazināt gaļas produktu patēriņu, aizvietojot gaļu ar izcilām garšas īpašībām apveltītiem produktiem ar augstu uzturvērtību. Paralēli burgeriem Glūdas pagastā top arī bezgaļas pelmeņi un pastētes, kuru galvenā izejviela ir kartupeļi. Lai radītu inovatīvos gaļas aizstājējus, uzņēmums izejvielas iepērk Latvijā, piemēram, bietes, savukārt zirņi tiek iegādāti no Vācijas. Šobrīd “Meat Future” produkti ir iegādājami ne vien interneta veikalā, bet arī tādās tirdzniecības ķēdēs kā “Cirkle K”, “Virši”, “Narvesen” un “Maxima”.

Uzvarētājs nominācijā “Gada ģimenes uzņēmums” – stādaudzētava “Dimzas” no Platones pagasta. Stādaudzētava Dimzas ir ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Andrejs Vītoliņš ar savu ģimeni, audzējot dažādus stādus, nodarbojoties ar floristikas materiālu piegādi, labiekārtošanu un konsultāciju sniegšanu. “Dimzas” piedāvājums ir ļoti plašs, sākot no lakstaugiem, lapu kokaugiem, skuju kokaugiem, kailsakniem, stādiem un līdz pat ūdensaugiem. Ūdensaugi ir viena no uzņēmuma spēcīgākajām nišām, jo viņu piedāvājumā ir kalmes, meldri, purenes, vilkvālītes, cirvenes, cūkaiši un pat ūdensrozes. “Dimzās” ir iespējams iegādāties līdz pat 13 dažādām ūdensrožu šķirnēm. Latvijā ir tikai divas dārzkopības saimniecības, kas nodarbojas ar ūdensrožu audzēšanu. Otra atrodas Blīdenē.

Uzvarētājs nominācijā “Gada uzņēmīgākais uzņēmējs” – Inese Tiesneses individuālais uzņēmums, Līvbērzes pagastā. Ineses Tiesneses uzņēmums jau no 1996.gada nodarbojas ar apstādījumu veidošanu. Uzņēmumā “Grezas” sezona iesākas ar tulpēm, kam seko atraitnītes, kam savukārt seko vasaras ziedi. Maijā sākas aktīva stādīšana pilsētās un novados, bet novākšana beidzas oktobrī/novembrī. Jau decembrī tiek stādītas tulpes, bet februārī atsākas sezona. Līdzās puķu audzēšanai uzņēmums nodarbojas arī ar dekorēšanu dažādiem tirdzniecības centriem, iestādēm uz Jāņiem, Lieldienām un Ziemassvētkiem. Šogad “Grezas” svētku dekorācijas kopumā nodrošina 130 veikalos. Lielākie uzņēmuma klienti – “Rimi”, Jelgavas novads un pilsēta, Jelgavas komunālais uzņēmums, Carnikavas un Dobeles novads, kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Uzvarētājs nominācijā “Gada jaunais uzņēmējs” – SIA “Migla Boards”, Ozolnieku pagastā. Kādreizējais ātrslidotājs no Ozolniekiem – Tomass Bakēvics, izveidojis stabilu un plaukstošu uzņēmumu – SIA “Migla Board”, kas nodarbojas ar unikāla dizaina un rokām darinātu longborda dēļu izgatavošanu. Izmantojot Latvijā augušos bērzus, tie tiek apvienoti ar dabiskām kompozītsķiedrām, lai gūtu iespaidīgu izturību, elastību un neaizmirstamu lietošanas pieredzi mūsu braucējiem. “Migla Boards” piedāvā unikālu dēļa dizainu, kas nodrošina ne tikai vizuālo pievilcību, bet arī dēļa ātruma uzņemšanas veiktspēju. Uzņēmums tika izveidots pirms četriem gadiem, kad Tomasam bija vien 18 gadi, lai gan ideja par dēļu ražošanu dzima jau 16 gados, kad Tomass tikko bija atgriezies no Amerikas un savu vecāku mājas garāžā pats ar savām rokām izveidoja pirmo longborda dēli.

Uzvarētājs nominācijā “Gada ražotājs” – SIA “UPPE”, Cenu pagasts. Zīmols “UPPE” ir pilnvērtīgs veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jebkurš mazs uzņēmums, ja vien tam ir attiecīgās zināšanas un kaislīga vēlme attīstīties, ar laiku var kļūt ne vien Latvijā, bet arī pasaulē par pieprasītu uzņēmumu. SIA ”UPPE” ir stikla konstrukciju projektēšanas, ražošanas un montāžas uzņēmums, kas atrodas Ozolnieku novada, Cenu pagasta, Branku ciemā. Uzņēmums veic visu veidu stikloto būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu, piegādi, montāžu un apkopi ne tikai Latvijā, bet tālu aiz mūsu valsts robežām – Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Anglijā, Krievijā, Francijā, Grieķijā un Islandē, sniedzot darba iespējas arī jaunajiem speciālistiem, kuriem ir vēlme sevi pārbaudīt šajā nozarē. Uzņēmumu 2009.gadā dibināja četri paziņas un šodien pēc 12 gadiem uzņēmums apsteidzis pieticīgās prognozes par izaugsmi. Uzņēmums specializējas nevis standarta logu un citu stikloto konstrukciju ražošanā, bet īpaši nestandarta stiklotajās konstrukcijās. Specifiskākie pasūtījumi bijuši fabrikas “Laima” muzejam, Ventspils Mūzikas skolai, tirdzniecības centram “Alfa”, Hanzas peronam, koncertzālei “Lielais dzintars” Liepājā, vairākām sabiedriskām un privātām celtnēm Norvēģijā un Somijā, kā arī mūsu reģionā – restorānam “Zoltners” Kroņaucē.

Uzvarētājs nominācijā “Gada lauksaimnieks” – zemnieku saimniecība “Pasakas”, Vircavas pagastā. Zemnieku saimniecībā nodarbojas ar zemeņu, aveņu un ķiploku audzēšanu un realizāciju.  Saimniecībā strādā visa ģimene. Zemeņu šķirnes tiek pārbaudītas, atlasot vērtīgākās pēc garšas, izskata un uzglabāšanas īpašībām. Pašlaik saimniecībā sastādītas jau 13 zemeņu šķirnes no Nīderlandes un Holandes. Izaudzēto uzņēmuma produkciju var nopirkt divās vietās, – uz vietas saimniecībā vai Jelgavaā pie t/c “Vivo”. Tāpat jau 3 gadus jebkuram ir iespēja doties uz saimniecību un zemenes lasīt pašam. Šogad saimniecībā audzēti arī arbūzi, melones, baklažāni, paprika (asā un saldā) un tomāti. Tāpat tiek audzētas rudens avenes un kukurūza. Saimnieku filozofija ir dabūt maksimāli daudz no viena stādiņa, nevis sastādīt ļoti daudz stādu. Ogas tiek realizētas svaigā veidā, mazāka izmēra ogas tiek pārdotas par zemāku cenu, tādēļ uzņēmumā arī sākts domāt par ogu pārstrādes uzsākšanu, lai radītu ogām pievienoto vērtību, nodrošinātu bezatlikumu ražošanu un pagarinātu produktu uzglabāšanas laiku.

Biedrības “Lauku partnerība Lielupe” specbalva tiks pasniegta zemnieku saimniecībai “Trejdeviņi Trešelnieki” no Vircavas pagasta. 2016.gadā pārceldamies no Rīgas uz laukiem – Vircavas pagastu – Aija Vārava un Atis Irbe sāka pamazītēm dibināt zemnieku saimniecību “Trejdeviņi Trešelnieki”. Pārceļoties uz lauku īpašumu, pāris jau zināja, ka nodarbosies ar lauksaimniecību, audzējot aitas. Īpašumu ģimene ieguva mantojumā un biznesa aizsākumi sākās ar 4 aitu iegādi. Saimnieki ātri saprata, ka aitu audzēšana ir laba biznesa niša, jo no tās var iegūt dažādus produktus. Pirmais produkts, ko saimniecībā sāka ražot bija mēsli. Apsaimniekojamā zemes platība ir 17,74 hektāri. Saimnieku plānā ir izveidot šķirnes aitu ganāmpulku – lai to panāktu – merino aitiņas krustos ar bezšķirnes aitām, un ceturtajā paaudzē vajadzētu dzimt jau tīršķirnes aitām. Pašlaik saimniecībā dzīvo 87 aitas. Kā galveno saimniecības specializāciju saimnieki vēlas izveidot konsultāciju centru un nišas veikaliņu, kur varētu iegādāties tikai aitkopības produktus, reizē arī nodrošinot darba vietas pašā Vircavas centrā. Saimniecība aktīvi sadarbojas ar citiem aitkopjiem un lopkautuvēm, jo ir daudz produktu, ko pārstrādāt – gaļa, vilna, tauki.

Finanšu institūcijas “Altum” speciālbalva ceļos pie SIA “Edgara Amerika Kūdras darbnīca”, Kalnciema pagastā. Ar kūdru Edgars Ameriks iepazinās tālajos 2000.gados, sākot strādāt vienā no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā – SIA “Laflora” – kā mārketinga vadītājs. Tieši caur kūdras ieguvi sākās Edgara, pēc izglītības tēlnieka, mākslinieka gaitas. Edgars no kūdras veido mākslas skulptūras un ikdienā noderīgas lietas, piemēram, puķu podus, mēbeles. Tāpat Edgars veic arī kūdras pētniecības darbus. Viņa vīzija ir ieviest tirgū inovāciju – kūdras lokšņu materiālu galdniecībai, ar ko nosegt virsmas, kas iekļautos premium segmentā, jo ir roku darbs. Pašlaik ir izstrādāts prototips.

Un LIAA Jelgavas Biznesa inkubatora speciālbalva ceļos pie – SIA “Pasta House”, Ozolnieku pagastā. Vēloties nodrošināt meitai ātras un kvalitatīvas maltītes, Arno Polītim radās ideja sākt ražot krāsainus makaronus, kuru sastāvā ir 40% dārzeņu. Arno, pirms diviem gadiem nodibinot savu uzņēmumu, sākotnēji pastu gatavoja savā dzīves vietā, bet tagad jaunais uzņēmējs Ozolniekos atradis telpas, kur iekārtojis ražotni un pastu tagad gatavo kopā ar vēl vienu algotu darbinieku.  Arno pasta ir krāsaina, jo ūdens vai olu vietā miltiem tiek pievienots dārzeņu biezenis vai sula. Bietes mīklu iekrāso tumšsārtu, burkāni – dzeltenīgi oranžu, spināti un pētersīļi – zaļu. Ar speciālu ierīci to izrullē platās un plānās loksnēs, sagriež strēmelēs vai kvadrātiņos, lai pēc tam veidotu kā farfalle jeb taurenīšus. Latvijas veikalos gan ir nopērkami šāda veida produkti, kas pēc veikalu tīkla pasūtījuma tiek gatavotas Itālijā, bet vietējie uzņēmēji šādu produktu neražo vai ražo ļoti maz. Arno saviem produktiem nepievieno olu, tāpēc tos var lietot vegāni. Arno gatavoto krāsaino pastu var nopirkt virtuālajā tirgū “svaigi.lv”un Rīgas veikalā “Zaļā govs”.

Foto: Jelgavas novada pašvaldība

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.